Kā darbojas elektroenerģijas tirgus?
Tāpat kā jebkurai precei vai pakalpojumam, arī elektroenerģijai, kura darbina mūsu ikdienu, apakšā ir savs stāsts un ceļš kā tā nonāk līdz gala patērētājam. Atkarībā no šī ceļa, tā īpatnībām un iesaistītajiem procesiem, likumsakarīgi, ir atkarīgs gala rezultāts – pakalpojuma kvalitāte un cena. Elektroenerģijas tirgus galvenie darbības principi, līdzīgi kā citos tirgos, ir atkarīgi no pieprasījuma, piedāvājuma, pakalpojuma sniedzēja un procesu uzraugošās likumdošanas.
Kas ir elektroenerģijas tirgus? No kā tas sastāv?
Elektroenerģijas tirgum ir četras galvenās sastāvdaļas – ražotājs, piegādātājs, pārdevējs un patērētājs jeb pircējs. Sekojot kopējai bildei pa pēdām, stāsts sākas ar pašas elektroenerģijas iegūšanu. Procesi un veidi kā to panākt ir ļoti dažādi, taču galvenā pamata doma paliek viena un tā pati – izmantot citus pieejamos enerģijas avotus tādus kā kustība, karstums, gaisma vai jeb ko citu, lai ar papildu mehānismiem tos pārvērstu elektroenerģijā. Likumsakarīgi, ka, izmantojot dažādas metodes elektroenerģijas iegūšanai, mainīsies arī tās iegūšanas izmaksas. Līdzīgi kā ar jebkuru citu preci, ražotājs, to pārdodot, vienmēr vērā ņems to, lai izmaksas tiktu nosegtas un būtu iespējams gūt peļņu, nevis nonākt deficītā.
Ja kādreiz elektrības cena un tarifs tika regulēti un to noteica valsts, tad mūsdienās Eiropa un tajā skaitā arī Latvija ir sākusi virzīties uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Sākot jau ar 2007. gadu, Latvija spēra pirmos soļus šajā virzienā, un tirgus tika atvērts biznesa klientiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu. Proti, 2012. gadā brīvajā tirgū iesaistīties varēja jau pilnīgi visas juridiskās personas, un no 2015. gada 1. janvāra tirgus tika atvērts arī mājsaimniecībām. Atvērtā tirgū, kāds tas ir šobrīd, elektroenerģijas cenu nosaka savstarpēja elektroenerģijas tirgotāju konkurence, un mazumtirdzniecības cenu, ko gala rezultātā savā rēķinā kā komersants ieraudzīsim katra iepriekšējā mēneša izskaņā, veidos vairumtirdzniecības cena un tirgotāja uzcenojums.
Kā veidojas elektroenerģijas cena?
Skatoties uz gala cenu patērētājam Latvijā šajā sistēmā, ir redzama šāda kopbilde – ražotājs, piegādātājs (pārvade un sadale ar regulētu cenu), tirgotājs, pievienotās vērtības nodoklis un obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas ir atbalsta maksājumi elektroenerģijas ražotājiem, kuri to dara, izmantojot atjaunojamus resursus un koģenerāciju.
Elektroenerģijas cena biržā
Elektroenerģijas tirgus pēc definīcijas ir tieši tās pirkšana un pārdošana, savstarpēji vienojoties par cenu. Pieņemot, ka elektroenerģija ir kā jebkura cita prece, tai piedēvējas arī pārējās citu preču īpatnības, piemēram – imports un eksports. Ja vietēji saražotās elektroenerģijas cena ir pārāk augsta vai saražotais apjoms nepietiekams, var rasties situācija, ka tā tiek importēta, piemēram, no kaimiņvalstīm, kur tā tiek saražota ar atlikumu, vai arī tās cena ir izdevīgāka. Nedaudz vairāk ieskatam, 2020. gada februāri Latvijā pašu patēriņam tika saģenerēti 97 % no izmantotās elektroenerģijas, kas nozīmē, ka 3 % tika iepirkti no citiem avotiem. Lai sniegtu nelielu informatīvu ieskatu tajā, kas sastāda Latvijas patērēto elektroenerģiju, tad no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma, kurš bija 620 059 MWh, nedaudz vairāk kā pusi nosegt spēja jau vien Daugavas HES (353 614 MWh), bet otrajā vietā ērti ierindojās termoelektrostacijas (127 773 MWh). Pārējās galvenās pozīcijas diezgan līdzīgi nosedz vēja elektrostacijas, koģenerācija, biomasa, biogāze, kā arī mazās HES. Interesanti, ka salīdzinot ar 2019. gada februāri, ir ievērojami audzis vietēji saražotās elektroenerģijas daudzums no 76 % uz 97 %, un kritusies vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā no 47,28 EUR/MWh uz 28,05 EUR/MWh. Jāuzsver, ka importā un eksportā, kas šajā gadījumā nav komerciāli darījumi, bet gan fiziski tīklā ienākusī vai uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija, Latvijas pārvades tīklā importētas tikušas 328 482 MWh, bet eksportētas 311 951 MWh.
Elektroenerģijas pārvade un sadale
Ražošanas un vairumtirdzniecības daļām esot aiz muguras, nākošā nozīmīga posma sastāvdaļa ir piegādātāja posms, kuru veido AS Sadales tīkls un AS Augstsprieguma tīkls. Kopā abas šīs akciju sabiedrības, kuru pakalpojumi sastāda fiksētu cenu vai tarifu gala lietotāja elektrības rēķinā, nodrošina elektroenerģijas pārvadi un sadali, nodarbojas ar elektrotīkla uzturēšanu un attīstību Latvijā, un rūpējas par vispārēju un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi.
Elenger loma elektroenerģijas tirgū
Noslēdzot ķēdi, pēdējais tās posms, ar kuru tieši mēs ikdienā arī saskaramies, ir elektroenerģijas tirgotāji, kā, piemēram, Elenger. Pēc tam, kad elektroenerģijas tirgotājs to ir iegādājies no elektroenerģijas biržas vairumā, tā mazumtirdzniecībā ar gala cenu tiek pārdota juridiskām personām un mājsaimniecībām. Tieši šī procesa daļa, kurā pēc brīvā tirgus principa tirgotāji savā starpā sacenšas ar piedāvājuma kvalitāti un cenu, ir tā, kur gala patērētājs gūs labumu konkurences rezultātā. Lai pārspētu konkurentus, tirgotājs šajā brīdī ir ieinteresēts izveidot pēc iespējas izdevīgāku piedāvājumu cenas, līgumsaistību, klientu apkalpošanas, ērtuma, vai jebkādā citā ziņā, kas gala pircējam veidotu pievienoto vērtību un liktu izvēlēties tieši viņa pakalpojumu. No klientu skatpunkta, nozīmīgu lomu spēlēt var arī tirgotāju dalība procesu uzlabošanā, nodrošināšana ar energoefektivitātes padomiem, un spēja pielāgoties klienta vajadzību maiņai.
Secinājums – gan komersanti, gan mājsaimniecības var brīvi izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas tirgotāju, tādu, kas atbilst tieši viņu prasībām un patēriņam. Ņemot vērā tarifus, līguma termiņus un līgumsodus, cenu mainīgumu atkarībā no patēriņa (vai tā ir fiksēta, vai pielāgojas) un citus faktorus, mēs varam baudīt brīvā tirgus burvību, kamēr tirgotāji strādā pie arvien jauniem veidiem, kā uzlabot gan klientu pieredzi, gan cenas.