IZVĒLNE

Gāzes tirgus pārskats: 2025. gada 2. ceturksnis

Ģeopolitiskā situācija apgrūtina dabasgāzes krātuvju uzpildi

 

2. ceturksnī dabasgāzes cenu kāpumu noteica ģeopolitiskie faktori

2025. gada otrajā ceturksnī cenas strauji kritās, TTF tuvākā mēneša nākotnes līgumu cenām, laika posmā no 1. līdz 9. aprīlim, samazinoties par aptuveni 20%. Šo kritumu galvenokārt izraisīja ģeopolitiskais saspīlējums pēc ASV valsts prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas un jaunajiem ASV muitas tarifiem, kas radīja bažas par būtiskiem šķēršļiem globālajā tirdzniecībā. Šie notikumi radīja satricinājumus pasaules ekonomikas perspektīvās un negatīvi ietekmēja visus aktīvu tirgus, tostarp arī dabasgāzes tirgu. Cenu kritums sakrita arī ar sezonālā pieprasījuma samazināšanos Eiropā, apkures sezonai noslēdzoties. Pēc šī cenu krituma tirgū iestājās ilgāka cenu stabilitāte, kura saglabājās līdz maija beigām.

Pēc tam tirgū atkal atgriezās svārstīgums, vispirms to izraisīja Norvēģijas gāzesvadu apkopes pārtraukums, kurš bija ilgāks nekā iepriekš plānots — viens no galvenajiem riskiem, ko jau uzsvērām iepriekšējā tirgus apskatā. Situāciju vēl vairāk sarežģīja Eiropas Savienības paziņojums par plānu pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes importa līdz 2027. gada beigām.

Pēc dažām mierīgākām nedēļām, ģeopolitiskā spriedze jūnijā atkal pastiprinājās. 13. jūnijā izcēlās atklāts militārs konflikts starp Izraēlu un Irānu. TTF cenas reaģēja nekavējoties, pieaugot no aptuveni 35 EUR/MWh līdz 41–42 EUR/MWh. Pēc straujas eskalācijas, dabasgāzes cenas vienas dienas laikā samazinājās par 12%, un kritums turpinājās arī nākamajās dienās, jūnija beigās samazinoties zem 33 €/MWh (skat. 1. attēlu).

1.tabula. Dabasgāzes cenas, Refinitiv 

2025. gada 2. ceturksnī vidējā cena ICE Endex TTF tuvākā mēneša līgumiem bija 35,702 EUR/MWh. Līdz ceturkšņa beigām — 30. jūnijā — augusta nākotnes līgumi tika tirgoti jau par zemāku cenu: 32,898 EUR/MWh (skat. 1. attēlu).

Dabasgāzes nākotnes līgumu cena tuvākajiem mēnešiem saglabājas ar līdzīgā cenu diapazonā, bet ziemas mēnešu līgumi tiek tirgoti ap 37 EUR/MWh (skat. 2. attēlu).

2.tabula. TTF nākotnes līgumu cenas, Refinitiv 

Tas nozīmē, ka ziemas dabasgāzes cenas ir nedaudz augstākas, nekā vasaras cenas, taču joprojām nav ekonomiski izdevīgi vasarā gāzi iesūknēt krātuvēs un ziemā izņemt. Ņemot vērā uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas, pašizmaksas līdzsvara punkts būtu aptuveni 2,5–3 EUR/MWh. 2. ceturkšņa beigās cenas starpība bija nedaudz zem 2 EUR/MWh, taču visa ceturkšņa laikā tā bija tuvāk 1,50 EUR/MWh (skat. 3. attēlu).

3.tabula. TTF nākotnes līgumu cenu starpība 2025. gada ziemai un vasarai (EUR/MWh), Refinitiv 

Tas noved pie būtiskākā faktora Eiropas dabasgāzes un enerģētiskās drošības kontekstā – krātuvju piepildījuma līmeņiem un vasaras perioda piepildījuma apjomiem, lai nodrošinātu piegāžu drošumu ziemā.

 

Strauja dabasgāzes krātuvju uzpilde, neskatoties uz atšķirīgām valstu politikām

2024. gada beigās dabasgāzes krājumu līmenis jau bija nokrities zem pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja (skat. 5. attēlu). Janvārī un februāra pirmajā pusē krājumi turpināja strauji samazināties, jo aukstie un bezvēja laikapstākļi visā Eiropā palielināja dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanai (skat. 4. attēlu).

4.tabula. Sezonālā dabasgāzes iesūknēšana un izsūknēšana Eiropas krātuvēs, 2020-2025, AGSI+ 

Marta beigās Eiropā tika reģistrētas pirmās krātuvju piepildījuma dienas, kas lielākoties atbilda sezonālajām normām.

2. ceturksnis iezīmē galvenās uzpildes sezonas sākumu, un, lai gan ziemas–vasaras cenu starpība joprojām neiekļāvās rentabilitātes robežās — saglabājoties zem tipiskā pašizmaksas sliekšņa (2,5–3,0 EUR/MWh) —, dabasgāzes krājumu apjomi Eiropā pieauga straujāk, nekā bija prognozēts.

Daudzi tirgus dalībnieki darbojas ar ilgtermiņa dabasgāzes krātuvju rezervācijas līgumiem, un fiksētās rezervācijas maksas tiek uzskatītas par neatgūstamām izmaksām. Tāpēc lēmumi par dabasgāzes uzpildīšanu 2. ceturksnī bieži tika balstīti, salīdzinot ziemas–vasaras starpību tikai ar finansēšanas izmaksām, kas parasti ir ap 1 EUR/MWh. Tas daudzos gadījumos padarīja uzpildīšanu ekonomiski pamatotu, pat ja absolūtā starpība bija zema.

Uz 2025. gada jūnija beigām Eiropas dabasgāzes krātuves bija piepildītas aptuveni par 58,7% — kas ir būtiski zemāk, nekā pērn tajā pašā laikā (77%), taču 2. ceturkšņa beigās bija jūtama stabila iesūknēšanas tendence (skat. 4. attēlu).

5.tabula. Dabasgāzes apjoms Eiropas krātuvēs, 2020-2025, AGSI+ 

ES regulējums joprojām ir būtisks. Dabasgāzes uzglabāšanas regula (ES/2022/1032), kas nosaka saistošu 90% uzpildes mērķi līdz 1. novembrim, ir pagarināta līdz 2027. gadam. Tomēr Eiropas Parlaments ir apstiprinājis izmaiņas, kas paredz mērķa pazemināšanu līdz 83%, ko drīkst sasniegt periodā no 1. oktobra līdz 1. decembrim, ar iespējām atkāpties 4–10% robežās nelabvēlīgos apstākļos, bet ne zemāk par 75% (saskaņā ar Eiropas Parlamenta dokumentiem). Šie pielāgojumi mērķē vienmērīgāku uzpildīšanas dinamiku vasarā un cenu svārstību samazināšanu.

Zem ES vidējā līmeņa aizvien skaidrāk iezīmējas būtiskas atšķirības pa valstīm. Itālija jau aprīlī ieviesa valsts atbalsta programmu uzpildei — subsīdijas, kurā valdība vairāku izsoļu ietvaros piedāvāja aptuveni 1,90 EUR/MWh, lai veicinātu dabasgāzes krātuvju uzpildīšanu, neraugoties uz nelabvēlīgo cenu starpību tirgū. Šī iniciatīva tika īstenota pēc ziemas, kas bija atstājusi Itālijas krātuves tikai 42% apmērā piepildītas, un tā ir izrādījusies ļoti efektīva: līdz jūnija beigām gandrīz 90% no Itālijas krātuves kapacitātes jau bija rezervētas gaidāmajai ziemai, un arī faktiskais dabasgāzes daudzums krātuvēs pietuvojās šim līmenim.

Pretstatā tam Vācija ir saskārusies ar ievērojamām grūtībām. Pēc ziemas valsts uzsāka dabasgāzes krātuvju uzpildes sezonu ar mazāk, nekā 32% krājumu līmeni, un 2. ceturksnī uzpildes progress saglabājās lēns. Līdz jūnija beigām Vācijas dabasgāzes krātuvju piepildījuma līmenis bija zem 50%, kas ir būtiski zemāk gan par ES vidējo rādītāju, gan iepriekšējā gada līmeni. Īpašu satraukumu rada Rehden krātuve — lielākā Vācijā —, kura jūnija beigās joprojām gandrīz pilnībā tukša, neskatoties uz tās stratēģisko nozīmi. Situāciju pasliktina tirgus stimulu trūkums — Vācijā nav līdzvērtīgas subsīdiju programmas kā Itālijā. Turklāt neveiksmīgas kapacitātes izsoles un zema ziemas–vasaras dabasgāzes cenu starpība ir atturējušas tirgus dalībniekus no aktīvas iesaistes. Tuvojoties 3. ceturksnim un krājumu uzpildes termiņiem kļūstot stingrākiem, uz Berlīni pieaug spiediens apsvērt valsts atbalsta pasākumus, lai garantētu gatavību ziemai. Vācija ir samazinājusi savu nacionālo mērķi novembra sākumam līdz 70%, ar dažādiem sliekšņiem atkarībā no krātuves veida. Taču šis līmenis ir ļoti tuvs faktiskajai dabasgāzes izņemšanai pagājušajā ziemā, kas padara šo mērķi riskantu. 2024.–2025. gada ziemā Vācija iztukšoja aptuveni 65–68% no savas kopējās krātuves kapacitātes (atkarībā no tā, kā definē izmantojamos apjomus). Tas nozīmē, ka 70% mērķis novembrī praktiski neatstāj rezervi gadījumam, ja gaidāmā ziema būs aukstāka par vidējo vai tiks piedzīvoti piegādes traucējumi.

 

3. ceturkšņa dabasgāzes tirgus prognoze: pagaidām stabila, taču ar atvērtiem riskiem

Skatoties uz priekšu – 2025. gada 3. ceturksnī – Eiropas un globālais dabasgāzes tirgus, visticamāk, saglabāsies pakļauts ietekmei pret strukturāli ierobežotu piedāvājumu, ģeopolitisku nenoteiktību un ar laikapstākļiem saistītiem pieprasījuma riskiem.

Eiropas līmenī galvenais fokuss saglabāsies uz krātuvju uzpildes progresu, īpašu uzmanību pievēršot valstīm ar vājiem rezultātiem, piemēram, Vācijai. Komerciālo stimulu trūkums var ierobežot uzpildes tempus, ja vien nemainīsies dabasgāzes tirgus cenu starpības vai netiks ieviesti papildu valsts atbalsta mehānismi.

Vienlaikus Norvēģijas gāzesvadu apkopju darbi, īpaši ja tie tiktu pagarināti vai notiktu neplānoti, varētu izraisīt periodisku piedāvājuma ierobežojumu, kā tas tika novērots jau 2. ceturksnī.

Globālajā līmenī LNG tirgus joprojām ir strukturāli ierobežots. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) brīdina, ka 2025. gads varētu būt vēl viens sarežģīts gads, jo jaunu jaudu pieaugums ir lēns un konkurence ar Āziju saglabājas. Lai gan Āzijas pieprasījums līdz šim ir bijis vājš, jebkāds atgūšanās signāls no Ķīnas vai Japānas varētu ātri izraisīt globālā tirgus līdzsvara izmaiņas.

Ģeopolitiskie riski, īpaši Tuvajos Austrumos, arī saglabāsies kā būtisks cenu virzītājspēks — jebkāda eskalācija, kas iesaistītu Hormuza šaurumu vai reģionāli nozīmīgu infrastruktūru, var nekavējoties ietekmēt gan dabasgāzes, gan naftas tirgu cenas.

Visbeidzot, laikapstākļiem būs arvien lielāka ietekme uz īstermiņa cenu dinamiku: karstāka nekā vidēji vasara varētu palielināt dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanai Eiropā un Āzijā, bet Atlantijas viesuļvētru aktivitāte rada risku ASV LNG eksportam.

Kopumā 3. ceturkšņa perspektīva liecina par šobrīd pietiekami nodrošinātu dabasgāzes tirgu, taču tas joprojām ir pakļauts riskam dažādu politisku, fizisku un ģeopolitisku satricinājumu ietekmē.


Šis tirgus pārskats ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Mūsu mērķis ir godprātīgi apkopot atbilstīgākos datus no dažādiem avotiem, tomēr šo analīzi nevajadzētu uzskatīt par padomu vai vienīgo pamatu kādai darbībai.

Klientu atbalsts
Pirmdienās - ceturdienās 9:00-18:00
Piektdienās 9:00-17:00

+371 6000 6100