Gāzes tirgus pārskats: 2026. gada 2. ceturksnis
Ģeopolitiskie riski dominē 2. ceturkšņa tirgus dinamikā
Ģeopolitiskie riski dominē 2. ceturkšņa tirgus dinamikā
- Ģeopolitiskais risks turpina ietekmēt dabasgāzes krātuvju uzpildes sezonu
- Eiropas dabasgāzes krātuves: strukturāli izaicinājumi kavē dabasgāzes krātuvju uzpildes sezonu
- Konkurence par LNG kravām saasinās
- 3. ceturkšņa prognoze: dabasgāzes krātuvju uzpildes sezona ieiet kritiskā fāzē, pieaugot atjaunota konflikta riskam
Ģeopolitiskais risks turpina ietekmēt dabasgāzes krātuvju uzpildes sezonu
2026.gada otrais ceturksnis sākās 1. ceturksni raksturojošās krīzes ēnā: ASV un Izraēlas karš pret Irānu, Hormuza šauruma slēgšana un uzbrukums Kataras Ras Laffan kompleksam, kas atslēdza aptuveni 17% Kataras LNG ražošanas jaudas uz paredzamiem 3–5 gadiem. Ja 1. ceturksni raksturoja pats satricinājums, tad 2. ceturksni raksturoja tirgus mēģinājumi noteikt cenu konfliktam, kas nevēlējās skaidri atrisināties – pamiera, tā pārkāpumu un atkārtotas eskalācijas cikls, kas ceturkšņa laikā atkārtojās vairākkārt un turpina atkārtoties arī brīdī, kad tiek rakstīts šis pārskats.

1. attēls. Dabasgāzes cenas, Refinitiv
Pirmais pamiers, kura starpniecībā bija Pakistāna, tika panākts 8. aprīlī un sākotnēji ilga divas nedēļas, pirms prezidents Tramps 21. aprīlī to pagarināja uz nenoteiktu laiku. Tirgus reakcija bija tūlītēja – ICE Endex TTF tuvākā mēneša līgums, kas 1. ceturksni noslēdza virs 50 EUR/MWh, vienas sesijas laikā no 7. līdz 8. aprīlim samazinājās par aptuveni 15%. Tas bija skaidrākais pierādījums, cik tieši ģeopolitiskie ziņu virsraksti, nevis fundamentālie rādītāji, tobrīd virzīja līknes priekšgalu. Tomēr pamiers no paša sākuma izrādījās trausls, un abas puses to aprīļa un maija laikā pārkāpa atkārtoti, saglabājot noturīgu riska piemaksu cenās visa 2. ceturkšņa garumā.
Nozīmīgāks diplomātisks solis tika sperts 17. jūnijā, kad ASV un Irāna parakstīja saprašanās memorandu, kas paredzēja izbeigt karu un atkārtoti atvērt Hormuza šaurumu, 60 dienas atvēlot sarunām par sarežģītākajiem jautājumiem – Irānas kodolprogrammu, šauruma pārvaldi un aptuveni 6 miljardu ASV dolāru vērtu iesaldēto Irānas aktīvu atbrīvošanu. Tirgi to uztvēra kā tuvāko ceturksnī sasniegto noturīgā risinājuma variantu, un TTF cenas jūnija lielākajā daļā mazinājās, tirgum sākot atspoguļot pakāpenisku Kataras plūsmu normalizēšanos.

2. attēls. TTF nākotnes līgumu cenas, Refinitiv
Šis optimisms izrādījās diezgan īslaicīgs. 7.–8. jūlijā Irāna uzbruka trim komerciāliem tankkuģiem un vienam Kataras LNG kuģim Hormuza šaurumā. ASV atbildēja ar triecieniem aptuveni 80–90 mērķiem Irānā, atsauca sankciju atbrīvojumu, kas bija ļāvis turpināt Irānas naftas pārdošanu, un prezidents Tramps NATO samitā Ankarā pasludināja, ka pamiers ir “beidzies”, tomēr atstājot atvērtas durvis turpmākām sarunām. Irāna atbildēja ar triecieniem ASV saistītiem objektiem Bahreinā un Kuveitā. TTF tuvākā mēneša cena (tagad atsaucoties uz 2026. gada augusta līgumu) atgriezās tuvu 50 EUR/MWh atzīmei (skat. 1. att.). Rakstīšanas brīdī vēl atliek redzēt, kā situācija attīstīsies tālāk.
Vidējā ICE Endex TTF tuvākā mēneša nākotnes līgumu cena 2026. gada 2. ceturksnī bija 45,635 EUR/MWh. Nākotnes līgumi par tuvāko mēnesi – 2026. gada augustu – 30. jūnijā tika noslēgti pie 43,44 EUR/MWh.

3. attēls. Dabasgāzes apjoms Eiropas krātuvēs, 2020-2025, AGSI+
Nākotnes līgumu līkne 2026. gadam martā pārgāja apgrieztā struktūrā (backwardation), kas nozīmē, ka katrs nākamais mēnesis līknē ir lētāks par iepriekšējo, un tendence joprojām saglabājas (skat. 2. att.). Nākotnes līgumu līknē ir straujš cenu kritums no 2027. gada marta uz 2027. gada aprīli, un pēc tam pārējais 2027. kalendārā gads atkal saglabājas apgrieztā struktūrā.
Eiropas dabasgāzes krātuves: strukturāli izaicinājumi kavē dabasgāzes krātuvju uzpildes sezonu
Eiropa otrajā ceturksnī iegāja vājā pozīcijā – 1. ceturkšņa beigās krātuves bija nokritušas zem 30% no jaudas, kas ir viens no zemākajiem uzpildes sezonas sākumpunktiem pēdējos gados. Galvenais 2. ceturkšņa jautājums bija, vai uzpilde spēs panākt kavējumu, un līdz šim atbilde bija nē.

4. attēls. Vasaras-ziemas starpība 2026.-27. gada sezonā, Refinitiv
Atveseļošanās ir bijusi pakāpeniska, taču lēna. No zemākā līmeņa – mazāk nekā 30 % – Eiropas dabasgāzes krātuvju piepildījums līdz jūnija beigām pieauga līdz nedaudz zem 50 %. Lai gan absolūtajos skaitļos tas ir būtisks uzlabojums, kopējais ES krātuvju piepildījuma līmenis joprojām bija aptuveni par 15 % zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn un zem piecu gadu sezonālās vidējās vērtības (skat. 3. att.). Analītiķu vērtējumi par to, kādā līmenī Eiropa noslēgs uzpildes sezonu, nedaudz atšķiras, tomēr kopējā prognoze ir aptuveni 75–78 % dabasgāzes krātuvju piepildījums. Šāds līmenis būtu pietiekams, lai nodrošinātu komfortablu situāciju mērenas ziemas gadījumā, taču atstātu mazāku elastību ilgstoša aukstuma periodu scenārijā.
Pamata tirgus fundamenti kopš 1. ceturkšņa nav būtiski uzlabojušies. TTF nākotnes līgumu līkne lielāko ceturkšņa daļu saglabājās apgrieztā struktūrā (backwardation), kas nozīmē, ka vasaras dabasgāzes cenas joprojām ir augstākas nekā ziemas piegāžu cenas. Tas ir pretējs cenu signāls tradicionālajam tirgus mehānismam, kurā zemākas vasaras cenas parasti stimulētu krātuvju operatorus veikt iesūknēšanu (skat. 4. att.). Tas būtiski samazina komerciālo stimulu piepildīt krātuves, balstoties tikai uz tirgus signāliem, un turpina pārorientēt uzpildes slogu no cenu arbitrāžas uz politikas intervencēm. Itālija atkārtoti ir ieviesusi tiešu stimulēšanas shēmu, kompensējot tirgus dalībniekiem negatīvo vasaras–ziemas cenu starpību – mehānismu, kas tika izmantots arī iepriekšējā ciklā. Savukārt Vācija, kurai tās centrālās lomas dēļ Eiropas cauruļvadu tīklā ir viens no lielākajiem strukturālajiem krātuvju riskiem Ziemeļrietumu Eiropas tīklā, līdz šim ir izvairījusies no tiešas tirgus intervences.
Vēl divi ietekmes faktori ir pelnījuši uzmanību. Pirmkārt, lēnā un nevienmērīgā Kataras LNG piegāžu atjaunošanās nozīmē, ka Eiropa vēl nevar pilnībā paļauties uz pirmskara līmeņa piegāžu apjomu atgriešanos kā faktoru, kas atvieglotu krātuvju uzpildes uzdevumu. Otrkārt, kā tiks aplūkots turpmāk, jūnija–jūlija karstuma viļņi palielina pieprasījuma spiedienu tieši periodā, kad tirgus apstākļiem būtu jāveicina pieejamo LNG kravu novirzīšana krātuvju uzpildei. Apgrieztā (backwardation) nākotnes līgumu līkne, joprojām nepilnīgi atjaunojušās LNG piegādes ķēdes un karstuma viļņu veicinātais dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas sektorā kopumā nozīmē, ka uzpildes sezona, lai gan turpinās, joprojām atpaliek no līmeņa, kādā Eiropa vēlētos atrasties, apkures sezonai sākoties aptuveni pēc četriem mēnešiem.
Konkurence par LNG kravām saasinās
Ja 1. ceturksni raksturoja sākotnējais satricinājums – vienas nakts laikā zaudējot aptuveni piektdaļu globālās LNG piegādes -, tad 2. ceturksnis parādīja, kuri reģioni šo šoku absorbēja vispirms. Līdz šim tā ir bijusi Āzija, nevis Eiropa. Kataras LNG kravas, kas tradicionāli būtu novirzītas uz Eiropas tirgu, tika pārvirzītas uz Persijas līča reģiona un Āzijas pircējiem. Tā kā Kataras LNG piegādes atjaunojas tikai pakāpeniski un daļēji, Eiropa ar zemāku ilgtermiņa līgumu segumu ir kļuvusi par reģionu, kas visvairāk izjūt piegāžu ierobežojumu ietekmi.
Āzijas LNG pieprasījums jūnijā sasniedza piecu mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja karstuma vilnis Japānā un rūpniecības sektora pieprasījuma atjaunošanās Ķīnā. Eiropai šī dinamika ir tieši nozīmīga – katra LNG krava, ko izdodas piesaistīt Āzijas pircējiem, samazina pieejamo piedāvājumu Eiropas tirgum. LNG cenu starpība starp Āziju un Eiropu joprojām ir būtisks divvirzienu risks Eiropas pircējiem – tas ir strukturāls signāls par to, kur, visticamāk, tiks novirzītas nākamās pieejamās elastīgās piegādes, ja abi reģioni turpinās konkurēt par ierobežotu LNG apjomu.
Eiropa līdzīgu spiedienu piedzīvoja arī iekšzemes tirgū. Neparasti agri un intensīvi karstuma viļņi – pirmais jau maija beigās, bet otrais un spēcīgākais no 17. jūnija – būtiski palielināja dzesēšanas radīto elektroenerģijas pieprasījumu. Francijā tika reģistrēta karstākā diena kopš mērījumu sākuma 1947. gadā (40,9 °C Parīzē), savukārt Vācijā temperatūra pārsniedza 41 °C. Saskaņā ar Eurelectric datiem Francijas dienas elektroenerģijas pieprasījums divu nedēļu laikā pieauga gandrīz par 20 %. Vienlaikus vēja izstrāde samazinājās, bet EDF bija spiests ierobežot kodolenerģijas ražošanu upju dzesēšanas ūdens pieejamības ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā dabasgāzes un ogļu elektrostacijas kļuva par marginālajiem ražošanas avotiem, kompensējot atjaunojamo un kodolenerģijas jaudu samazinājumu.
Rezultātā arvien lielāka Eiropas dabasgāzes daļa šajā ceturksnī tika novirzīta elektroenerģijas ražošanai dzesēšanas pieprasījuma segšanai, nevis krātuvju uzpildei. Iekšzemes karstuma viļņi un pastiprinātā Āzijas konkurence no pretējiem virzieniem radīja papildu spiedienu uz to pašu ierobežoto LNG piegāžu apjomu, pastiprinot iepriekš aprakstītos izaicinājumus lēnākai krātuvju uzpildei.
3. ceturkšņa prognoze: dabasgāzes krātuvju uzpildes sezona ieiet kritiskā fāzē, pieaugot atjaunota konflikta riskam
Ieejot trešajā ceturksnī, Eiropas dabasgāzes tirgus turpina saskarties ar 2. ceturksnī neatrisinātajiem izaicinājumiem. Galvenais 3. ceturkšņa faktors ir zemais krātuvju piepildījuma līmenis – tas joprojām būtiski atpaliek no pagājušā gada rādītājiem un piecu gadu sezonālās normas. Vienlaikus uzpildes temps saglabājas zem nepieciešamā līmeņa, lai sasniegtu ES atviegloto 80 % mērķi, un laika periods šīs atšķirības mazināšanai pirms ziemas pieprasījuma atgriešanās turpina sarukt.
Atkārtoti saasinātais Irānas un ASV konflikts ir kļuvis par dominējošo īstermiņa riska faktoru. Šī pārskata sagatavošanas brīdī abām pusēm secīgās dienās apmainoties ar triecieniem, 3. ceturkšņa iespējamais scenāriju diapazons ir plašs – no atkārtotas eskalācijas, ko varētu veicināt Pakistānas vai Persijas līča valstu starpniecība (pieeja, kas šogad jau divreiz izmantota), līdz ilgstošākai militārās eskalācijas fāzei, kas vēl vairāk aizkavētu Kataras LNG piegāžu atgriešanos pirms konflikta līmenī.
Krātuvju perspektīvā situācija saglabājas saspringta, taču joprojām pārvaldāma. Pietiekams rudens piepildījuma līmenis vēl ir sasniedzams, ja uzpildes temps jūlijā un augustā būtiski paātrināsies. Tomēr tas, visticamāk, prasīs turpmāku politikas atbalstu – papildu stimulēšanas shēmas, nevis tirgus cenu signālu, kas pats par sevi veicinātu pietiekamu iesūknēšanu, jo nākotnes līgumu līkne joprojām sniedz maz signālu par iziešanu no backwardation struktūras.
Pieprasījuma pusē turpmāks karstums Āzijā un Ķīnas rūpniecības sektora atveseļošanās, visticamāk, saglabās JKM cenas noturīgas un turpinās konkurenci par elastīgām LNG kravām. Savukārt atkārtoti ekstremāli vasaras laikapstākļi Eiropā – ņemot vērā šā gada agrīno un intensīvo karstuma viļņu pieredzi, tas joprojām ir būtisks risks – varētu atkal novirzīt dabasgāzes apjomus elektroenerģijas ražošanai, nevis krātuvju uzpildei.
Kopumā 3. ceturksnis, visticamāk, būs vēl viens periods, kurā Eiropas dabasgāzes cenas mazāk noteiks tikai reģiona iekšējie fundamentālie faktori, bet arvien vairāk – kopējā mijiedarbība starp Tuvo Austrumu ģeopolitiskajiem riskiem, Āzijas LNG pieprasījuma dinamiku un laikapstākļu ietekmētu elektroenerģijas sektora pieprasījumu abos reģionos. Sagaidāms, ka svārstīgums saglabāsies augsts, un galīgais uzpildes sezonas iznākums – vai Eiropa ziemā ieies ar pietiekamu drošības rezervi vai ierobežotāku buferi – , visticamāk, kļūs skaidrāks tikai 3. ceturkšņa nogalē.
Šis tirgus pārskats ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Mūsu mērķis ir godprātīgi apkopot atbilstīgākos datus no dažādiem avotiem, tomēr šo analīzi nevajadzētu uzskatīt par padomu vai vienīgo pamatu kādai darbībai.