Elektroenerģijas tirgus pārskats: 2026. gada 2. ceturksnis
Elektroenerģijas cenas Baltijā pieaug, tomēr Igaunija saglabā zemākās cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijā pieaug, tomēr Igaunija saglabā zemākās cenas
- Somijas un Baltijas elektroenerģijas cenu starpība aprīlī samazinās
- Baltijas elektroenerģijas cenas maijā un jūnijā pieaug, lielākais kāpums Latvijā un Lietuvā
- ceturkšņa prognoze: stabilāka vasara, pieaugoši riski septembrī
Somijas un Baltijas elektroenerģijas cenu starpība aprīlī samazinās
Pēc svārstīgas ziemas aprīlis bija mierīgākais ceturkšņa mēnesis. Somijas un Baltijas elektroenerģijas cenas pietuvojās viena otrai un stabilizējās šaurākā diapazonā: Somijā vidējā cena bija 49,5 EUR/MWh, Igaunijā – 54,4 EUR/MWh, Latvijā – 57,4 EUR/MWh un Lietuvā – 58,2 EUR/MWh. Somijas cenas pieauga no ārkārtīgi zemā marta līmeņa (27,8 EUR/MWh), savukārt Baltijas cenas samazinājās.
1. attēls. 2024.-2026. gada mēneša vidējās elektroenerģijas biržas cenas
Baltijas cenu kritumu veicināja vairāku faktoru kombinācija. Vēja apstākļi visā Baltijā bija labvēlīgāki par ilgtermiņa vidējiem rādītājiem, savukārt Somijā vēja izstrāde saglabājās tuvu normālam līmenim. Vienlaikus turpināja pieaugt saules enerģijas ražošana, tās ieguldījumam kopējā elektroenerģijas bilancē kļūstot nozīmīgākam nekā iepriekšējos gados. Būtiskākais pieaugums saules jaudās bija Latvijā, kur kopš pagājušā pavasara būtiski paplašinājusies uzstādītā jauda.
2. attēls. Mēneša vidējā saules enerģijas ģenerācija Latvijā
Arī Latvijas upju hidroelektroenerģijas (run-of-river) izstrāde pēc neparasti vājā 2025. gada atgriezās tuvāk sezonāli ierastajiem līmeņiem, nodrošinot papildu zemu izmaksu vietējo elektroenerģijas piedāvājumu. Savukārt Somijā daļa atomelektrostaciju jaudas aprīlī bija ikgadējās apkopes periodā, kas samazināja reģionālo piedāvājuma pārpalikumu un veicināja Somijas cenu atgriešanos tuvāk Baltijas līmenim.
Baltijas elektroenerģijas cenas maijā un jūnijā pieaug, lielākais kāpums Latvijā un Lietuvā
Maijā un jūnijā Baltijas elektroenerģijas cenas pakāpeniski pieauga, taču kāpums reģionā bija nevienmērīgs. Latvija un Lietuva atradās cenu kāpuma priekšgalā – maijā vidējās cenas sasniedza aptuveni 82 EUR/MWh, bet jūnijā pieauga līdz 92–94 EUR/MWh. Igaunijā pieaugums bija mērenāks – attiecīgi līdz 60 un 64 EUR/MWh, savukārt Somija saglabājās lētākā cenu zona. Tā rezultātā Igaunijas un Latvijas cenu starpība ceturkšņa laikā būtiski palielinājās – no dažiem EUR/MWh aprīlī līdz aptuveni 22 EUR/MWh maijā un gandrīz 28 EUR/MWh jūnijā. Kopumā ceturksnī Igaunijas vidējā cena būtiski neatšķīrās no iepriekšējā gada līmeņa, kamēr Latvijas un Lietuvas cenas pieauga par aptuveni 15 EUR/MWh.
3. attēls. Ziemeļvalstu hidroenerģijas bilance
Baltijas cenu kāpumu maijā un jūnijā galvenokārt noteica divi faktori. Pirmkārt, samazinājās vēja elektroenerģijas izstrāde Baltijā, mazinot vietējo piedāvājumu. Otrkārt, plašākais Ziemeļvalstu un Eiropas tirgus bija ievērojami dārgāks nekā pirms gada. Zemāki Ziemeļvalstu hidrorezervuāru līmeņi un augstākas kurināmā izmaksas, īpaši dabasgāzes cenas TTF tirgū, palielināja Ziemeļvalstu sistēmas cenu un pacēla Kontinentālās Eiropas cenu līmeni virs 2025. gada rādītājiem.
Baltijai šī dinamika ir īpaši nozīmīga, jo Lietuva ar NordBalt starp savienojumu ir tieši pieslēgta Zviedrijas dienvidu cenu zonai SE4, un šīs zonas cena būtiski ietekmē importētās elektroenerģijas izmaksas. SE4 vidējā cena maijā un jūnijā sasniedza aptuveni 87–95 EUR/MWh, salīdzinot ar 37–55 EUR/MWh gadu iepriekš. Lai gan saules enerģijas izstrāde turpināja ierobežot dienas vidus cenas, lielāko dienas daļu reģions arvien vairāk balstījās uz dārgāku importēto elektroenerģiju.
Igaunijas–Latvijas starp savienojuma ierobežojumi palīdz izskaidrot, kāpēc cenu pieaugums Baltijā bija nevienmērīgs. Pieejamā pārvades jauda šajā savienojumā bija samazināta, turklāt pārvades sistēmas operatori (TSO) būtisku tās daļu rezervēja balansēšanas rezervēm, atstājot mazāku kapacitāti komerciālajām elektroenerģijas plūsmām. Tā kā elektroenerģijas plūsmas galvenokārt virzījās uz dienvidiem, pieejamā Igaunijas–Latvijas pārvades jauda bieži tika pilnībā izmantota.
Rezultātā Igaunijas cenu līmenis saglabājās tuvu lētākajam Somijas tirgum, savukārt Latvijai un Lietuvai piegādes deficīts bija jākompensē ar dārgāku importu no Zviedrijas. Aprīlī šis ierobežojums bija mazāk izteikts, jo spēcīga vietējā elektroenerģijas izstrāde – tostarp Latvijas hidroenerģijas izstrādes atjaunošanās – samazināja nepieciešamību pēc papildu importa caur ierobežoto starp savienojumu.
3.ceturkšņa prognoze: stabilāka vasara, pieaugoši riski septembrī
Sagaidāms, ka jūlijs un augusts būs salīdzinoši mierīgāki mēneši. Vasaras periodā elektroenerģijas pieprasījums sezonāli samazinās, savukārt Somijas atomelektrostaciju pieejamībai vajadzētu saglabāties augstā līmenī, kas kopumā norāda uz zemāku cenu vidi. Septembrī cenu spiediens, visticamāk, pieaugs – pieprasījumam atjaunojoties līdz ar vēsāku laikapstākļu iestāšanos, bet vienlaikus aptuveni 40 % Somijas atomelektrostaciju jaudu nonākot plānveida apkopes periodā, tostarp ikgadējā Olkiluoto 3 dīkstāvē. Tas samazinās lēto Somijas ražošanas jaudu pieejamību, uz kuru Baltijas tirgi līdz šim lielā mērā balstījušies, un ceturkšņa beigās radīs augšupvērstu spiedienu uz cenām.
Sagaidāms, ka Igaunijas un Latvijas cenu starpība saglabāsies arī 3. ceturksnī. Kamēr Igaunijas–Latvijas starp savienojuma kapacitāte būs ierobežota un elektroenerģijas plūsmas galvenokārt virzīsies uz dienvidiem, Igaunija, visticamāk, saglabāsies lētāka cena, nekā Latvija un Lietuva. Vienlaikus vēja un saules enerģijas izstrāde joprojām būs būtiskākais cenu svārstību faktors – īpaši labvēlīgi laikapstākļi Ziemeļvalstīs ar augstu vēja vai hidroenerģijas pieejamību varētu mazināt cenu spiedienu.
Papildu nenoteiktības faktors saglabājas dabasgāzes tirgus dinamika. Kamēr ģeopolitiskā spriedze ap ASV un Irānas attiecībām nav atrisināta, jebkurš atkārtots TTF dabasgāzes cenu kāpums varētu tieši ietekmēt Ziemeļvalstu un Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tirgus, no kuriem Baltija importē elektroenerģiju, tādējādi palielinot cenu spiedienu reģionā.
Šis tirgus pārskats ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Mūsu mērķis ir godprātīgi apkopot atbilstīgākos datus no dažādiem avotiem, tomēr šo analīzi nevajadzētu uzskatīt par padomu vai vienīgo pamatu kādai darbībai.
